Kristīne Keire (1968)
"Kristīnes Keires gleznieciskā valoda ir smalka, trausla, viegli caurspīdīga, tonāli ļoti jutīga un formā lakoniska. Savos darbos viņa it kā nodarbojas ar dažādu augu estētisko preparāciju, daudzkārt palielinot, atdalot un izpētot atsevišķus to fragmentus.
Abstrahējot un stilizējot fantāzijas pasaulē saskatīto augu ziedlapas vai stublājus, māksliniece padara tos līdzīgus neparastiem, sirreāliem kukaiņiem. Taču patiesais šī pētījuma iemesls ir maigās, kolorīta un jutīgā zīmējuma attiecības, kuras Kristīne Keire risina, izmantojot audeklu kā savu laboratoriju."
/Ilona Arne, 2007./
"Kristīnes Keires augu tuvplāni - ar bioloģisku traktātu ilustrācijām tos nesajaukt trauslās emocionalitātes un nelabojamā estētisma dēļ (...).
Viegli krāsainos fonus gleznotāja pārvērtusi par gaisa un gaismas avotiem, tādiem kā fotosintēzes laukiem, kas gleznas padara interesantas, aplūkojot tās ilgstoši un no dažādiem skatu punktiem."
/Aiga Dzalbe, 2006./
"Pārsteidzošs ir Kristīnes Keires gleznieciskais jutīgums, kas arī diktē motīvu izvēli - no maģiskiem kristāliem līdz pērnās ozollapas rūgtai smaržai.
Absolūtā redze nodrošina formas un krāsas tīrību, kas kalpo ieceres atklāsmei mazos un lielos audeklos."
/Helēna Heinrihsone, 2008./
